whatever

Raksts lasāms arī portālā eroks.lv

Tā nu ir sagadījies, ka pavisam nejauši esmu ieguvis iespēju pievienot rakstus šajā portālā. Tad nu arī apņemos no šodienas sākt ar apbrīnojamu (ne)regularitāti to darīt. Centīšos vairāk rakstīt par mazāk zināmiem un izreklamētiem albumiem, bet, tā kā janvāris mūzikā parasti ir klusais mēnesis un, līdz ar to, starp šogad jau iznākušajiem albumiem ir pamaz interesanta materiāla, pievērsīšos albumam, kas izdots jau pagājušā gada septembrī.

Par albumu atbildīgie mākslinieki ir Londonas elektro dīvaiņu grupa Teeth un tas izdots izdevniecības Moshi Moshi paspārnē. Muzikāli Teeth savā mūzikā jauc smagus tehno ritmus ar dažādām elektroniskām un 8bit skaņām, tam visam pievienojot traku sievietes vokālu ar pankrokam raksturīgo enerģiju. Jā, es zinu, ka dzirdot šo aprakstu daudziem uzreiz prātā nāk asociācija ar Crystal Castles, tomēr iesaku tik droši uz to nepaļauties. Lai gan tīri muzikāli abas grupas skan līdzīgi un to abu priekšgalā ir mežonīga sieviete, kas izbļauj visai agresīvus un nihlistiskus tekstus, tās tomēr ir visai atšķirīgas. Ja Ītans un Alise grib likt Tev dejot un domāt drūmas domas, tad šie jaunieši grib likt Tev dejot un ellīgi labi pavadīt laiku.

Jau albuma pirmā dziesma Confusion iesākas ar spēcīgām elektroniskām skaņām un solistes paziņojumu, ka viņus nekas neuztrauc, turpinoties kā mežonīgs ballīšgabals, kas pilns ar veco datorspēļu skaņām. Sekojošais U R 1 vairāk ir klasisks electro gabals ar apcerīgu tekstu, savukārt albuma galvenais singls Care Bear, ļoti iespējams, radīs nostaļģiju pēc dzeltenajām kasetēm, kā arī nepārvaramu vēlmi dejot (šajā brīdī man vajadzētu beigt lietot frāzes par vēlmi dejot, jo to rada gandrīz jebkurš šī albuma gabals).

Tālāk seko vēl dažas kaujas ar lāzeriem un gaismas zobeniem, līdz tiek nonākts pie albuma jaukākā (dīvaini lietot šo vārdu aprakstot šo albumu) skaņdarba This Time, kurā grupas soliste vairākas reizes atkārto vienu un to pašu tekstu, kas mūs aicina nepalikt tādiem pašiem un mainīties (pieļauju, ka uz labo pusi). Pēc šī gabala grupas vokāliste uz brīdi atkal ieslēdz savu nikno režīmu, lai pēc tam atkal nomierinātos (viņa pat bļaušanas vietā dzied!) un radītu visvairāk Crystal Castles atgādinošo momentu šajā albumā – See Spaces, kā arī vienu no albuma labākajām dziesmām Flowers, pēc tam ieejot finiša taisnē un ar albuma pēdējo gabalu iznīcinot visu iepriekšējo divu radīto mieru.

Kopumā jāsecina, ka, lai gan Teeth šajā albumā nepiedāvā neko radikāli jaunu (kāds noteikti teiks, ka šis ir so 2008), tas tik un tā izklausās pietiekami svaigi un interesanti. Paliek arī iespaids, ka, lai pilnībā novērtētu šo grupu, tā ir kādreiz jāredz dzīvajā, jo pats galvenais šī albuma pluss, manuprāt, ir nezūdošā enerģija, kas lielā daudzumā gāžas no gandrīz katras albuma dziesmas. Iesaku tiem, kam patīk smagi elektroniski ritmi, kas jaukti ar pancisku enerģiju Crystal Castles un Sleigh Bells stilā, kā arī tiem, kuriem patīk sviedraini enerģiskas ballītes izbijušās noliktavās un industriālajās telpās.

Iekš Soundcloud grupu vari atrast šeit: http://soundcloud.com/t3eth. Zemāk arī grupas vienīgais (un visai dīvainais) videoklips.

I Love You Bārs 23.12.11.

Setliste no mana dj seta I Love You bārā.

The XX – Intro
M83 – Intro (Feat. Zola Jesus)
Sameblod – Kick It Out
The Naked & Famous – No Way
The Vaccines – Norgaard
Pixies – U-Mass
Gogol Bordello – We Comin’ Rougher (Immigraniada)
Devotchka – Contrabanda
Beirut – Santa Fe
Broken Social Scene – Texico Bitches
Yeah Yeah Yeahs – Maps
Los Campesinos! – You! Me! Dancing!
Frightened Rabbit – Nothing Like You
The Strokes – Under Cover Of Darkness
Yuck – Get Away
Cloud Nothings – Heartbeat
The Flaming Lips – The Yeah Yeah Yeah Song
Vampire Weekend – Cousins
Foals – Blue Blood
Florence + The Machine – Shake It Out
Jens Lekman – Waiting for Kirsten
Death Cab for Cutie – Stay Young, Go Dancing
The Pogues Feat Kirsty Maccoll – Fairytale Of New York
Arctic Monkeys – Don’t Sit Down ‘Cause I’ve Moved Your Chair
TV on the Radio – Halfway Home
M83 – Midnight City
Neon Indian – Polish Girl
Com Truise – Sundriped
The Chemical Brothers – Swoon
Teeth!!! – This Time
Totally Enormous Extinct Dinosaurs – Household Goods
Grinderman – No Pussy Blues (Adam Freeland Remix)
Fool’s Gold – Surprise Hotel (Mad Decent Remix)
Feist – 1234 (VanShe Technologic Remix)
Baths – Lovely Bloodflow
Bombay Bicycle Club – Shuffle
Cut Copy – Take Me Over
Darwin Deez – Radar Detector
The Naked and Famous – Young Blood
Hooray for Earth – True Loves
Young Galaxy – Blown Minded
Niki & The Dove – Mother Protect
I Break Horses – Winter Beats
Bon Iver – Calgary
Renārs Kaupers – Mazā Bilžu Rāmītī
Of Oceans – In Love, Not Limbo
Purity Ring – Ungirthed
Diamond Messages – Liquid Summer
Dunian – Where is the problem
Gold Panda – Marriage (Star Slinger Remix)
The Voluntary Butler Scheme – Stone
Baths – Hall
Phantogram – Don’t Move
Ghostpoet – Liiines
Gotye – Somebody That I Used To Know (Feat. Kimbra)
Metronomy – Everything Goes My Way
The Forms – Fire to the Ground (Feat. Matt Berninger)
Band of Horses – The Funeral
The Smiths – Panic
Joy Division – Transmission
Depo – Katra Skaņa Kā Izbļauts Vārds
The Wombats – Moving To New York
The Strokes – Last Nite
The Vaccines – If You Wanna
Satellites LV – Fetišists
Friendly Fires – Blue Cassette
Little Dragon – Ritual Union
The Streets – Soldiers
Totally Enormous Extinct Dinosaurs – Garden
Caribou – Odessa
LCD Soundsystem – All My Friends
Two Door Cinema Club – What You Know
The Rapture – Come Back To Me
SBTRKT – Wildfire (Feat. Little Dragon)
Adele – Rolling In the Deep (Jamie xx Shuffle)
Major Lazer – Original Don
The Streets – Without Thinking
Miike Snow – Animal (Mark Ronson Remix)
TV Girl – Your Own Religion
Delorean – Deli
The Naked And Famous – All Of This
Beirut – East Harlem
Lana Del Rey – Video Games
Mumford & Sons – The Cave
Cults – Go Outside
Lykke Li – Sadness Is A Blessing
The Smiths – Ask
Stars – Wasted Daylight
Bombay Bicycle Club – Lights Out, Words Gone
Crystal Castles – Not In Love (Feat. Robert Smith)
SBTRKT – Right Thing to Do (Feat. Jessie Ware)
Rustie – After Light
Hudson Mohawke – Thank You
James Blake – Limit To Your Love
Cloud Boat – Bastion
The Postal Service – Such Great Heights
The Black Keys – Lonely Boy
Los Campesinos! – By Your Hand
Desire – Under Your Spell

i’m back and i want what is mine

šoreiz par kādu jaunekli no Londonas, kas sevi dēvē par Jai Paul.
pirmo reizi plašāka publika par viņu uzzināja aptuveni pirms gada, kad internetā sāka cirkulēt zemāk klausāmā gabala BTSTU demo ieraksts. īsā laikā tas paspēja iegūt visai ievērojamu popularitāti un nodrošināja šim māksliniekam līgumu ar vienu no ietekmīgākajām neatkarīgajām ierakstu kompānijām XL recordings, kā arī iekļaušanu BBC sound of 2011 listē.
interesanti tas, ka jau kopš BTSTU izlaišanas viņa cienītāji gaida jaunus viņa skaņdarbus, tomēr viņš ir izvēlējies no sākuma oficiāli pārizdot savu pirmo singlu, kas, iespējams, ir pareizs solis, ņemot vērā tā graujošo potenciālu.
es labprāt šim rakstam pievienotu arī vēl nedaudz biogrāfisku faktu par šo mākslinieku, bet vismaz pagaidām par viņu patiesībā nav zināms pilnīgi nekas, izņemot viņa vārdu, izcelsmes vietu un vienu publicētu promo fotogrāfiju. tas gan nav slikti, jo var koncentrēties uz pašu galveno – mūziku.
ko teikt par mūziku šajā gadījumā ir visai daudz, jo Jai Paul veidojot šo gabalu ir kārtīgi pacenties un tajā iekļāvis tādu dažādu elementu sajaukumu, ka bezmaz vai jābrīnās par to, ka tas skan tik labi. visa pamatā ir pulsējošs hiphopa bīts, kas apaudzēts ar dažādām elektroniskām skaņām, saksofonu un paša Jai Paul visnotaļ interesanto vokālu, kas mainās no maiga un rotaļīga līdz visai spēcīgam un pārliecinātam. īpaši amizanti izklausās tas, kā viņš dziesmas sākumā pieklusinātā balsī dzied “don’t fuck with me, don’t fuck with me”. savukārt dziesmas piedziedājumā viņš jau visai droši paziņo: “i’m back and i want what is mine”, un, lai kas arī būtu tas, par ko viņš šajā brīdī dzied, viņš to noteikti ir pelnījis.
ja šādi skan nākotnes popmūzika, tad, ticiet man, mūs sagaida saulaina nākotne.

valentine

nupat kaut kā sanāca aizdomāties par to, kāpēc es esmu pilnībā aizmirsis par tādu nodarbi kā bloga papildināšana ar ierakstiem. tas beidzās ar to, ka nolēmu tieši tagad šeit ierakstīt kaut ko jaunu. vienīgi laika garāka raksta izveidošanai man nav, jo bakalaura darbs diemžēl pats no sevis nerakstās (ja kādam ir nojausma, kā to uz kaut ko tādu piedabūt, lūdzu dot man ziņu par to), tāpēc vajadzētu ielikt kādu izteiksmīgu video.
par laimi, kā reiz tieši pa ķērienam gadījās zemāk redzamais video, kas ir perfekta atbilde uz jautājumu “kas seko pēc the xx?”. uz šo jautājumu šogad jau diezgan labi ir paspējis atbildēt James Blake, bet šis gabals vēl labāk sasaucas ar jau minētajiem the xx puiša/meitenes dueta dēļ. un, lai gan es nupat raksturoju šo dziesmu kā vienu lielu atsauci uz citiem mūziķiem, tas tomēr nemaina to, ka tā skan lieliski.
visai interesanti ir arī tas, kādā veidā Jessie Ware veido savu mūziku – pieacinot dubstep producentus producēt aranžējumu, bet pati iedziedot vokālu. šajā gadījumā producents ir bijis sampha, kuram arī pašam ir visnotaļ neslikta balss, tāpēc viņš dziesmā piedalās arī ar vokālo partiju. savukārt citu mākslinieces gabalu producējis sbtrkt, kurš sāk iemantot arvien lielāku popularitāti par spīti tam, ka vienmēr uzstājas maskā. un jā, to visu izdod young turks, kuri (kāda sagadīšanās!) ir arī jau minēto the xx un citu ar viņiem saistīto projektu (kā arī abu augstāk minēto producentu) izdevējs.
noteikti patiks tiem, kam iet pie sirds the xx radītā atmosfēra, kā arī delikātas popmūzikas un/vai minimalizētu dubstep skaņu cienītājiem.

starp citu, šis gabals ir izdots arī sirds formas 7” platē

n is for new post

apsolīju kādam cilvēkam, ka uzrakstīšu šo rakstu, un solījumi ir jātur.

šī gada pirmajos mēnešos ir iznākuši vairāki labi post-roka ieraksti, par kuriem arī centīšos pastāstīt.

and so i watch you from afar – the letters ep
and so i watch you from afar ir instrumentālā post-roka grupa no Ziemeļīrijas, kura pirms dažiem gadiem kļuva pazīstama pateicoties lieliskiem dzīvajiem koncertiem un ieguva atbalstu no daudziem Lielbritānijas mūzikas žurnālistiem. the letters ir tiešām lielisks post-roka ieraksts ar mājieniem uz tuvajiem math-rock un sludge žanriem. šajā ierakstā dzirdamā mūzika ir vienlaikus atmosfēriska un enerģizējoša. tas izdevies grupai lieliski apkopojot dažādu skaņu sajaukumu vienā kopējā veselumā. īpaši gribas uzteikt grupas bundzinieku, kurš ievadgabalā s is for salamander vietām liek savām bungām skanēt kā ložmetējam.
youtube

balmorhea – constellations
grupa balmorhea nāk no Ostinas Teksasā, ASV un tās dalībniekiem piemīt spēja veidot aizkustinoši skaistu instrumentālo mūziku, tajā pasakot daudz vairāk kā dziesmās ar vārdiem. pie saviem ietekmes avotiem grupa min gan vairākas post-roka grupas, gan folkmūziķus, gan mūsdienu minimālisma komponistus, kā Arvo Pērts, kā arī Bēthovenu un citus klasiskās mūzikas komponistus. tas viss tad arī ir dzirdams viņu mūzikā. kādu laiku atpakaļ ļoti daudz klausījos viņu pagājušajā gadā izdoto albumu all is wild, all is silent, kurā vairāk saklausāmas ietekmes no folkmūzikas. savukārt jaunajā, pēc skaita ceturtajā, albumā constellations dzirdamais materiāls krietni vairāk sakņojas mūsdienu klasiskajā mūzikā, lielu uzsvaru liekot uz klavierēm un stīgu instrumentiem. man personīgi labāk pie sirds iet viņu iepriekšējais albums, bet arī jaunākais pilnīgi noteikti ir ievērības cienīgs.
youtube

efterklang – magic chairs
pirms pusotra gada Rīgā pabijusī dāņu grupa efterklang šogad ir izdevusi savu trešo albumu magic chairs. lai gan viņus vēl joprojām var asociēt ar post-rock žanru, jāsaka, ka savā jaunajā albumā viņi ir kļuvuši muzikāli nedaudz vieglāki, vairāk pievēršot uzmanību harmoniskiem vokāliem un pietuvojoties indie pop žanram. tas gan nav nekas slikts, jo arī šajos apstākļos viņi ir iejutušies ļoti labi, radot albumu, kas par grupas iepriekšējiem diviem nav ne labāks ne sliktāks. toties ir citādāks. man personīgi šajā albumā dzirdamais atgādina dirty projectors un arī grizzly bear, savukārt NME to ir nosaukuši par albumu, kas visticamāk rastos, ja kopīgu albumu ierakstītu coldplay un Braiens Īno.
youtube

p.s. diezgan labus albumus post-rock žanra ietvaros šogad ir paspējuši izdot arī the album leaf un eluvium, kā arī noteikti jāpiemin tiko iznākušais sigur rós solista Jónsi albums, kuru tā pa īstam vēl gan diemžēl neesmu paspējis izvērtēt, bet pieļauju, ka kādā no nākošajiem rakstiem tas varētu būt pieminēts.

vienumi. daļa nr.3

lūk arī trešā un pēdējā ieraksta daļa.

broken social scene – world sick
ja neskaita atsevišķus blakus projektus un mūziku filmām, nekas jauns no kanādiešu indie gigantiem broken social scene nav iznācis jau 5 gadus. šogad viņi beidzot ir pabeiguši darbu pie jaunā albuma un plāno to izdot 4. maijā, kā pirmo tā vēstnesi piedāvājot šo gabalu, kas, manuprāt, izklausās nedaudz citādāk nekā iepriekšējie viņu veikumi. protams, grūti spriest pēc vienas dziesmas, bet šķiet, ka viņi kļuvuši nedaudz pieklusinātāki un nedaudz pakļāvušies šobrīd indie mūzikā valdošajām tendencēm. tas gan nebūt nav uzskatāms par ko sliktu.
youtube
wolfmother – white feather
austrāliešu grupa wolfmother savā pastāvēšanas vēsturē, šķiet, ir paspējuši iziet cauri visam, kas pienākas kārtīgām rokgrupām. varbūt vienīgi atskaitot atkarību no dažādām vielām. pēc vairāku gadu sūra un grūta darba, 2006. gadā viņi beidzot sasniedza vispasaules slavu, pieskandinot radio ar savu hitu woman. pāris gadus pēc tam čaļi slavas nastu neizturēja un sastrīdējās, kā rezultātā no grupas aizgāja divas trešdaļas tās dalībnieku, paliekot tikai solistam. viņš gan plinti krūmos nemeta, savāca jaunu sastāvu, un pagājušā gada beigās jau bija gatavs jauns albums, kura viens no singliem ir šis gabals. muzikāli, protams, jaunu divriteni šeit neviens nav mēģinājis radīt, jo īpaši tāpēc, ka grupa spēlē klasiskajos hard rock un stoner rock stilos, bet šī ir viena no lipīgākajām dziesmām, ko pēdēja laikā esmu dzirdējis, un jau ilgāku laiku nespēju atbrīvoties no vēlmes to klausīties uz repeat.
youtube
malakai – snowflake
kas notiek sakrustojot trip-hop ar klasisko roku? pirms izdzirdēju par šo grupu, man būtu grūti uz šo jautājumu atbildēt, jo šāds žanru sajaukums šķistu diezgan nereāls, ja neskaita varbūt atsevišķus gorillaz gabalus. tagad zinu, ka tas ir pat ļoti iespējami. kopumā šī grupa skan kā viduspunkts starp the kinks, tiem pašiem gorillaz un portishead. starp citu, atklāja viņus viens no portishead dalībniekiem, laipni piedāvājot izdoties uz sava leibla.
youtube
hurts – wonderful life
šis britu duets nokļuva jau iepriekšējās ieraksta daļās minētās bbc sound of 2010 aptaujas ceturtajā vietā, neskatoties pat uz to, ka viņiem vēl joprojām nav līguma ar kādu ierakstu kompāniju. ne mūzikā, ne vizuālajā imidžā nekautrējoties atdarināt astoņdesmito gadu synth-pop grupas, viņi pamanās vienlaicīgi izklausīties gan mūsdienīgi, gan tā, it kā viņi patiešām nāktu no astoņdesmitajiem. laikam jau patiešām viss jaunais ir labi aizmirsts vecais.
youtube
staygold – backseat
vēl viens pierādījums tam, ka astoņdesmitie ir atgriezušies. šeit netrūkst ne sintezatora ritmu, ne lipīgas melodijas un atrodama pat deva oldschool repa. par šo projektu nav zināms tikpat kā nekas, izņemot to, ka viņi ir no Zviedrijas, tomēr kā līdzdalībniekus pie ši gabala viņiem ir izdevies dabūt robyn un spank rock, tādējādi piesaistot sev uzmanību. iesaku arī noskatīties video no viņu dzīvās uzstāšanās zviedru mūzikas balvu pasniegšanas ceremonijā, jo izskatās patiešām iespaidīgi.
youtube

vienumi. daļa nr.2

lūk arī ieraksta otrā daļa.

major lazer – song of siren
superproducentu diplo un switch duets major lazer, kas pagājušajā gadā izdeva lielisku dancehall mūzikas albumu guns don’t kill people…lazers do šopavasar plāno izdot jaunu ep ar nosaukumu lazers never die. pirmais gabals no tā jau ir palaists interneta vidē un jāsaka, ka kopš pagājušā gada šis projekts jaudu zaudējis nav. pie šī gabala talkā pieacināti arī lieliskā m.i.a., kura, starp citu, arī pati šogad gatavo ko jaunu un jamaikiešu spīdeklis busy signal. iesaistīto pušu kopdarba rezultāts – dziesma, kas varētu noraut jumtu gandrīz jebkurai pasaules deju zālei.
youtube
dum dum girls – jail la la
par Losandželosas meiteņu lo-fi kvartetu dum dum girls internetā atrodamā informācija ir visai skopa, līdz ar to paliek vairāk vietas mūzikai. jāsaka, ka šī grupa ir viena no patīkamākajām parādībām starp šobrīd ASV aktuālā lo-fi viļņa pārstāvjiem. manuprāt lielākais pluss šeit ir tas, ka lo-fi skanējums sajaucas ar tikai meiteņu rokgrupām raksturīgo skanējumu, kas palīdz to atšķirt starp neskaitāmiem citiem lo-fi izpildītājiem. īsumā – viegla mūzika labam garastāvoklim.
youtube
sambassadeur – days
iepriekšējos ierakstos jau ir gadījies pieminēt dažādus skandināvu mūziķus. šī būs vēl viena tāda reize. mani patiešām fascinē tas, cik daudz talantīgu mūziķu ir Skandināvijas valstīs. pie tādiem noteikti var pieskaitīt arī zviedru grupu sambassadeur, kas spēlē indie pop, ko mēdz saukt arī par twee. tuvākais salīdzinājums, kas nāk prātā, ir britu camera obscura. pacilājoša mūzika ar lielisku sieviešu vokālu.
youtube
everything everything – my keys your boyfriend
vēl viena grupa, kas atrodama bbc sound of 2010 sarakstā. noteikti patiks britu indie cienītājiem.
youtube
frightened rabbit – nothing like you
skotiem jau labu laiku ir diezgan stabili funkcionējoša indie scēna, kas pēdējā laikā īpaši aktivizējusies. viens no pēdējiem tās papildinājumiem ir grupa frightened rabbit, kas atzinību sasniedza jau kādu laiku atpakaļ, kad izdeva debijas albumu. šonedēļ iznāca viņu otrais albums, kuru diemžēl vēl neesmu paspējis noklausīties, bet ja visas dziesmas ir tik labas kā šī un pirmais singls swim till you can’t see the land, tad to pilnīgi noteikti ir vērts noklausīties.
youtube
autokratz – stay the same (80kidz remix)
pēdējā laikā daudz klausos tādu mūzikas stilu kā indie electro. šajā žanrā toņa noteicēji ir Francijas leibls kitsuné, kas ik pa laikam izdod izlases kitsuné maison, caur kurām arī iepazinos ar abiem šeit iesaistītajiem māksliniekiem. ideāli piemērota mūzika ballītēm un/vai brīžiem, kad nav kur likt enerģiju.
youtube

vienumi. daļa nr.1

sagribējās uzrakstīt kaut ko par gabaliem no albumiem, kas vēl nav iznākuši, vai arī kopumā neaizvelk līdz konkrētā gabala līmenim. sapratu, ka gabalu, kurus vēlos pieminēt, ir ļoti daudz, tāpēc izlēmu sadalīt rakstu trīs daļās. lūk arī pirmā no tām.

phantogram – when i’m small
amerikāņu grupa phantogram radās sanākot kopā diviem bernības draugiem un izlemjot kopā radīt mūziku. rezultātā izveidojās grupa, kuras spēlētā mūzika teorētiski iekļaujas trip-hop žanra rāmjos. tomēr, lai gan grupas skanējums savā ziņā atgādina šī žanra labākos piemērus, tajā tomēr ir sadzirdamas skaņas no daudz plašāka žanru spektra, sākot ar indie pop un beidzot ar hip-hopu, kas tādējādi padara šīs grupas skanējumu ļoti interesantu. grupas debijas albumu eyelid movies gan nespēju uztvert kā vienotu kopumu, kas gan ir tikai mans personiskais viedoklis un domāju, ka daudziem citiem ar to problēmu nebūs. tomēr, neskatoties uz to, vairāki gabali no tā, ieskaitot šo, man šķiet patiešām perfekti. solistes sapņainā balss un melanholiskie bīti pavadījumā kopā rada lielisku saskaņu, kas var kalpot par skaņu celiņu daudziem un dažādiem mirkļiem.
youtube
surfer blood – swim (to reach the end)
floridieši surfer blood pie apvāršņa parādījās jau pagājušajā gadā, tomēr dziļāku uzmanību viņiem sāku pievērst tikai janvārī, kad iznāca viņu debijas albums, kuru atzinīgi novērtēja vairāki par mūziku rakstoši mediji. līdzīgi kā šobrīd aktuālākā jaunā indie grupa the drums, arī šī grupa spēlējas ar surf rock žanru un sērferiem raksturīgu atribūtiku, kas šajā gadījumā izpaužas gan grupas nosaukumā, gan mūzikā, gan vārdos. laikam tas šobrīd ir moderni. kopējais grupas skanējums gan ir vairāk atbilstošs indie rock, nevis sērferu mūzikai, lai gan jāatzīst, ka tas viss skan tik saulaini, ka uzreiz prātā nāk domas par vasaru un pludmali.
youtube
mumford & sons – the cave
Londonas grupa mumford & sons ar savu indie, folk un country savienojumu pēdējā laikā ir ieguvusi lielu popularitāti gan savā dzimtenē, gan ārpus tās robežām, tai skaitā pie mums, Latvijā. manuprāt gan viņu debijas ieraksts sigh no more ne ar ko īpašu neizceļas. jo tas viss izklausās pārāk līdzīgi vairākām citām grupām, piedāvājot pārāk maz oriģināla skanējuma. tomēr arī šajā albumā ir dažas interesantas dziesmas, no kurām šī, šķiet, ir labākā (ne velti izvēlēta kā singls). iesākoties kā klusa un piezemēta dziesma, tā ar laiku pāraug enerģiskā skaņdarbā ar masīvām bandžo partijām. savā acu priekšā jau redzu skatu, kā čalīši t-kreklos un apspīlētās biksēs tusē kopā ar rednekiem.
youtube
Rox – my baby left me
pēdējos gados no Britu salām ik gadu uzrodas vismaz viena soul dziedātāja, kas mēģina pietuvoties Eimijas Vainhausas sasniegtajiem panākumiem. dažām tas izdodas, dažām ne. tāpat arī muzikāli dažas ir labākas, dažas – sliktākas. šogad šo uzdevumu pildīs meitene ar skatuves vārdu Rox, kas, šķiet, ir viena no labākajām starp šīm censonēm. vismaz spriežot pēc tām dažām dziesmām, kas pagaidām pieejamas. muzikāli, protams, soul mūzikā neko ļoti jaunu atklāt nevar, tāpēc jāfokusējas uz kvalitāti, kuras šajā gadījumā ir pietiekami. pie tam šai dziesmai ir diezgan pamatīgs hita potenciāls, ko tikai jāmāk realizēt. šajā gadījumā, savukārt, var palīdzēt tas, ka Rox ir laba muzikālā aizmugure producenta Marka Ronsona veidolā, kā arī tas, ka jaunā dziedātāja bija iekļauta BBC Sound of 2010 aptaujas sarakstā. katrā ziņā jānovēl veiksme.
youtube
lo-fi-fnk – marchin in
zviedru electropop duets lo-fi-fnk pēc vairāku gadu klusēšanas ir atgriezušies ar kaut ko jaunu. dziesmā dzirdams šis tas no šobrīd aktuālā chillwave žanra, kā arī velkamas šādas tādas paralēles ar novadniekiem the tough alliance un air france. dziesmā solista vokālu un dažādas taustiņinstrumentu skaņas papildina arī lielisks sieviešu vokāls, kas piedod tai papildus burvību. es jūtu pavasari gaisā.
youtube (šo patiešām ir vērts redzēt. dažādi jūras dzīvnieki 5 minūšu garumā!)
grizzly bear – boy from school
viena no manām pēdējā gada iecienītākajām grupām grizzly bear kāda radiošova vajadzībām ir izveidojuši pieklusinātu kaverversiju lieliskajai hot chip dziesmai boy from school. šeit komentāros neizplūdīšu un būšu lakonisks – tas ir jādzird!
youtube

p.s. turpinājums sekos!

uzvaras trīsstūris

šoreiz ieraksts būs diezgan īss, jo plānā ir apskatīt tikai vienu ep, kas, manuprāt, ir pilnīgi noteikti pelnījis veselu, atsevišķu ierakstu, kaut vai tikai par lielākas ticības radīšanu Latvijas mūziķu idejām.
dun dun – 333
neilgu laiku atpakaļ, ar dažiem cilvēkiem runājot par mūziku, sanāca dzirdēt viedokli, ka latviešu alternatīvajā mūzikā piedāvājums ne vienmēr spēj nodrošināt pieprasījumu, un man neatlika nekas cits, kā piekrist. it īpaši tāpēc, ka, manuprāt, ir daudz grupu un izpildītāju, kas spēlē kvalitatīvi un no visas sirds, bet kopumā nerada neko īpaši jaunu. jā, arī šīm grupām nav ne vainas un man tās tīri labi iet pie sirds, pie tam es saprotu, ka vienkāršāk ir iet pa kādu iestaigātu taciņu, nevis mīt savējo no jauna, tomēr jāatzīst, ka pietrūkst mums šo svaigo ideju un tādas spēj pienest tikai atsevišķas grupas, kuras diemžēl ir krietnā mazākumā.
dun dun tad būtu viena no tām. oriģināli cēlusies kā instrumentāla post-rock/math-rock grupa, pa četriem pastāvēšanas gadiem tās dalībnieki paspējuši izdot vienu ep, iesildīt Rīgā tādus grandus kā battles un múm, kā arī audzējuši pieredzi un turpinājuši attīstīt skanējumu.
jau grupas pirmajā ierakstā dzirdams kā atmosfēriskajām post-roka ģitārām pieslēdzas interesantas ritma partijas, tomēr šajā ierakstā skaņa ir papildinājusies vēl tālāk. ritma partijas kļuvušas vēl izteiktākas un arī ātrākas, kā arī skanējumam, krietni vairāk kā pirmajā ierakstā, pievienojušās arī dažādas elektroniskas skaņas, kas, jāsaka, ir pašā laikā. līdz ar to, nedaudz tiek nojauktas žanru robežas, visam kopā radot izteikti savu skanējumu. varu, liekot roku uz sirds, apgalvot, ka neviena cita grupa Latvijā neko tādu nespēlē. patiesību sakot, tas izklausās svaigi pat pasaules mērogā.
ep sastāv no trīs diezgan ievērojama garuma skaņdarbiem – pludmales, uzvaras trīsstūris un tas, ko neatceras, kas vienlaikus ir ar kopīgām iezīmēm, bet noskaņas ziņā atšķirīgi. gandrīz katrā no albuma skaņdarbiem ir saklausāmas arī tēmu nomaiņas, lēnam motīvam pēkšņi nomainoties uz ātru un otrādi. jāatzīmē arī tas, ka grupas dalībnieki šo albumu ir ierakstījuši spēlējot visi kopā, nevis katra instrumenta partiju atsevišķi.
un tagad pati galvenā un patīkamākā ziņa – ep ir par baltu velti pieejams grupas oficiālajā mājaslapā!!!
p.s. runājot par idejās svaigu latviešu mūziku, iesaku nākotnē pievērst uzmanību tādām nosacīti jaunajām grupām kā stūrī zēvele un basta, kuriem gan šobrīd internetā pieejami tikai demo ieraksti, tomēr priekšstatu iespējams gūt pietiekami labu (pie tam vēl pastāv arī iespēja iet uz koncertiem). savukārt, kas attiecas uz jau pieredzējušākiem mūziķiem, ļoti cerīgi izskatās drīzumā gaidāmie goran gora un tātātā albumi.

danish delight

kaut kā dīvaini sanāk, bet šajā ierakstā tiks apspriesta tikai vienas tautības cilvēku – dāņu – radītā mūzika. par iemeslu tam nav mana apsēstība tieši ar dāņu mūziku (lai gan jāatzīst, ka skandināvu mūzika man šķiet ļoti interesanta), bet gan tas, ka divas lieliskas dāņu grupas šajā rudenī ir izdevušas jaunus albumus, kuri uz mani ir atstājuši paliekošu iespaidu.
slaraffenland – we’re on your side
šo dāņu grupu es nosauktu par vienu no saviem šī gada otrās puses lielākajiem atklājumiem.
pēdējo gadu laikā, kopš iepriekšējā albuma izdošanas, čaļi ir paspējuši izbraukāt pasauli ar koncertiem, dodoties arī ASV tūrē kopā ar pagājušajā gadā Rīgā pabijušajiem tautiešiem efterklang, izveidot ar viņiem kopprojektu un kopā ierakstīt dzīvo ep zem nosaukuma sslaraffenklang (oriģināli, vai ne), kā arī vēl tādu sīkumu, kā ierakstīt šo, manuprāt, patiešām atzīstamo albumu.
kas attiecas uz albuma un grupas kopumā muzikālo saturu, man neatliek nekas cits, kā piekrist internetā atrodamajiem aprakstiem par viņiem, kuri, visi kā viens, apgalvo, ka šīs grupas muzikālo stilu nav iespējams noteikt. precīzākais uz šo albumu attiecināmais definējums, kas man nāk prātā ir eksperimentāla popmūzika ar post-roka, folka un mūsdienu džeza ietekmēm. man pašam šajā albumā patīk tas, ka tas vienlaikus spēj izklausīties gan melanholiski, gan dzīvespriecīgi, bet vairākas reizes noklausoties kādu no albuma dziesmām, nav vairs iespējams noteikt, kura no šīm sajūtām konkrētajā dziesmā iemiesojas vairāk. manuprāt šis albums ir nepietiekami novērtēts (lai gan vairāki respektabli mūzikas izdevumi to novērtējuši diezgan augsti), īpaši šī gada kontekstā, kurā tas izklausās patiešām aktuāli.
mew – no more stories…
ar dāņu grupu mew pirmo reizi saskāros pirms trīs vai četriem gadiem, pa radio dzirdot viņu dziesmu the zookeeper’s boy, kas uzreiz iespiedās manā atmiņā uz diezgan ilgu laiku. albums, kurā šī dziesma bija iekļauta, sasniedza plašu atzinību no mūzikas kritiķu puses un daudzi nepacietīgi gaidīja, kas tad būs nākamais, ko šie dāņu čaļi mums liks priekšā.
gaidīt gan nācās visai ilgi, tomēr pēc četriem gadiem, kuru laikā viens no grupas dalībniekiem no grupas ir paspējis aiziet, viņi ir pabeiguši un laiduši klajā jaunu albumu ar netipiski garu nosaukumu no more stories/are told today/i’m sorry/they washed away//no more stories/the world is grey/i’m tired/let’s wash away, kurš ērtības labad tiek saīsināts uz no more stories…. jāsaka, ka šī garā pauze laikam tomēr ir bijusi laba lieta, jo jaunais albums ne ar ko nav sliktāks par iepriekšējo.
attiecībā uz tā muzikālo saturu jāsaka tas pats, kas par augstāk minētajiem slaraffenland – tas ir ļoti grūti definējams (patiesībā, kuram gan vairs ir vajadzīga nodalīšana stilos, ja labākā mūzika mūsdienās ir tā, kas sajauc vairākus no tiem). albumā dzirdamais ir pārāk atmosfērisks lai to nodēvētu vienkārši par indie roku vai indie popu, tomēr tas arī nav tīrs post-roks vai shoegaze. līdz ar to, mew, jaucot to visu kopā, izdodas radīt savu, sev raksturīgu skanējumu, kas varētu patikt visu augstāk minēto novirzienu piekritējiem. jāpiemin arī tas, ka albuma sākums ir nedaudz roķīgāks, bet pēc tā vidus grupa no rokmūzikas atkāpjas nedaudz tālāk, kas gan viņu skanējumam īpaši netraucē. īsumā, tā vienkārši ir melodiska un atmosfēriska rokmūzika, kuru klausīties pašam un ieteikt draugiem. starp citu, grupas solists ir uzsācis jaunu muzikālo projektu, kopā ar domubiedriem no tādām grupām, kā coldplay un a-ha.
runājot par dāņu mūziku vēl gribējās pieminēt arī tādas grupas, kā oh no ono un the kissaway trail, kuras, lai gan pagaidām tik plašu atzinību vēl nav guvušas, tomēr pacietīgi un neatlaidīgi (īpaši tas attiecināms uz otro no šīm grupām) dodas šajā virzienā. tāpat jāpiemin arī tas, ka jau februārī jaunu albumu plāno izdot pirms tam jau pieminētie efterklang.