es vēl joprojām klausos mūziku

ilgu laiku nav bijis laika uzrakstīt kaut ko ar mūziku saistītu, tomēr šobrīd atkal vēlos padalīties ar gabaliem no albumiem, kas vēl nav iznākuši vai arī kopumā neaizvelk līdz konkrētā gabala līmenim.

Jack Peñate – tonight’s today
dziesminieks, kurš nodēvēts par “trūkstošo posmu starp Džefu Bakliju un Džastinu Timberleiku” ir atpakaļ ar jaunu albumu, kurš gan nāks klajā tikai pēc pāris nedēļām. un kamēr vēl popularitāti nav ieguvis nākošais singls, kurš jau palaists apritē, tikmēr vēl var paķidāt šo. savā mūzikā miksējot singer-songwriter un rokmūzikas žanrus ar džeza un r&b ietekmēm, viņš spēj radīt kvalitatīvu popmūziku. jaunais singls gan nav tik iespaidīgs, kā pirmā albuma vadošais torn on the platform, tomēr kopumā šo var uzskatīt par pavisam nesliktu pavasara/vasaras saundtreku, kam padziedāt līdz, saulainā dienā dzerot alu.
youtube

daedelus – la nocturn
daedelus, īstajā vārdā Alfreds Darlingtons, šobrīd savus ierakstus izdod uz leģendārā elektronikas/IDM leibla ninja tune, savukārt pagātnē sadarbojies arī ar tādiem leibliem kā stones throw un warp, kas jau pasaka daudz. savā muzikā izmantojot visdažādākās ietekmes – 30to, 40to, 70to mūziku, hiphopu, elektroniku un pat baroka mūziku, viņš rada ļoti patīkamu skaņu kokteili, kuru grūti ielikt viena žanra rāmjos. iesaku noskatīties arī lielisko šī gabala video, saite uz kuru atrodama zemāk
youtube

deleted scenes – city that never wakes up
grupa deleted scenes, kuras dalībnieki nāk no ASV galvaspilsētas Vašingtonas, kā arī no Bruklinas(šķiet, ka talantīgi mūziķi tur ir sastopami uz katra stūra) un kas savā mūzikā jāuc kopā shoegaze, amerikāņu indie un pat ska, šī gada sākumā laida klajā albumu birdseed shirts. kopumā gan tas manā skatījumā nav nekas īpašs, tomēr daži gabali no tā, ieskaitot šo, ir tiešām lieliski. šajā gabalā isti nav dzirdamas minētās ska ietekmes, skanējumu vairāk koncentrējot uz sapņainiem vokāliem un shoegaze raksturīgām ģitāram. kopumā skan diezgan kosmosīgi. noteikti iesaku visiem shoegaze un post-roka cienītājiem
myspace

the pains of being pure at heart – everything with you
jaunie amerikāņu indie stāri the pains of being pure at heart savā mūzikā jauc enerģiskas ģitāras skaņas un bungu ritmus ar sapņainām melodijām, tādējādi izveidojot tādu kā amerikāņu atbildi britu los campesinos!, kas pagājšgad pamanijās izdot veselus divus veiksmīgus albumus. tomēr viņi nav kautrējušies izmantot arī citas ietekmes un to šeit ir daudz. pa druskai no indie roka, shoegaze, dream pop, šobrīd aktuālā lo-fi un vēl, un vēl. daudziem gan viņu radītā mūzika neiet pie sirds un tie nekautrējas viņus lamāt un kaunināt par indie žanra kropļošanu, tomēr viņi ir ieguvuši spēcīgu aizmuguri ietekmīgā amerikāņu mūzikas medija pitchfork veidolā, kas neskopojas ar labiem vārdiem par šo grupu. tai pat laikā arī paši spējuši nostiprināt savas pozīcijas ar spēcīgiem dzīvajiem koncertiem. tiem, kas uzskata, ka tikai viņi zin, kas ir patiesais indie, neiesaku. pārējiem iesaku vismaz novērtēt pašiem.
youtube

bjōrk – naturra(switch remix)
pirmoreiz šajā blogā pievēršos mūzikas stilam, uz kura pēdējā laikā esmu diezgan pamatīgi “uzsēdies”. runa šajā gadījumā ir par dubstep, kurš jau ir pārņemis Britu salas un lēnām iekaro visu pārējo pasauli. šis gabals gan ir no dubstep smagākās puses un diez vai ieteiktu ar šo sākt iepazīt attiecīgo žanru, tomēr tas nenoliedzami ir meistardarbs. pie vainas šoreiz superproducents switch, kas producējis m.i.a. un Santogold, savukārt kā solomākslinieks darbojas dažādos elektronikas stilos. šoreiz, lai pārveidotu gabalu no nepieradinātās īslandiešu meitenes bjōrk pēdējā albuma, ķeries pie dubstep, radot patiešām masīvu remiksu.
youtube

hysteric

šoreiz par yeah yeah yeahs jaunāko veikumu it’s blitz. man patiesībā pašam jāatzīst, ka neesmu yeah yeah yeahs mūzikas piekritējs jau no seniem laikiem. patiesībā šo grupu esmu zinājis jau sen, kaut ko no tās dzirdējis arī, tomēr nebiju tā kārtīgi ieklausījies tās mūzikā. tomēr sagadījās tā, ka tieši pirms jaunā albuma iznākšanas beidzot sāku pastiprināti klausīties tās pirmo albumu materiālu un pēc tā jauno albumu sāku gaidīt diezgan dedzīgi. tā nu arī šopavasar esam sagaidījuši grupas jauno, pēc skaita trešo albumu it’s blitz par kuru gribu uzrakstīt jau kādu mēnesi, bet visu laiku pietrūcis laika/iedvesmas/vēl kaut kā. tomēr iespējams pat, ka tā ir labāk, jo tagad, kad albums jau ilgāku laiku ir ticis diezgan daudz klausīts, ir palicis vēl skaidrāks tas, ko par šo albumu domāt. un jāsaka, ka es es neatšķiršos no lielākās daļas – manuprāt par šo albumu vajag domāt pārsvarā(vai pat tikai) labu.
tomēr iesākumā par to, kā paši yeah yeah yeahs ir tikuši līdz šim te albumam. līdz šim te veikumam, grupas kontā bija jau divi albumi un trīs EP astoņos pastāvēšanas gados. sākuši spēlēt desmitgades sākumā(un iespējams vēl šobrīd) aktuālā garage rock revival viļņa laikā, puiši un meitene drīz vien attapās blakus tādiem smagsvariem kā the white stripes un the strokes. manuprāt viens no galvenajiem grupas panākumu iemesliem bija tieši harizmātiskā un trakulīgā dziedātājā Karen O, kurai bieži vien izdodas piedot papildus uguni grupas koncertiem(līdzīgi kā šajā video). līdz ar to grupas pirmais albums fever to tell tieši tā arī skanēja – indie rock ar manāmām garage rock un pancīgām iezīmēm. jāatzīmē, ka jau no paša sākuma grupai tuvu stāvējuši ir citas Ņujorkas grupas tv on the radio dalībnieki, kuras dalībnieks un superproducents Dave Sitek ir producējis gan grupas pirmo, gan svaigāko albumu. savā otrajā albumā show your bones grupa uzsāka kursu uz attālināšanos no jau minēta garage rock revival, nedaudz vairāk pievēršoties dažādiem eksperimentiem un, manuprāt, arī ieliekot pamatu jaunākajam it’s blitz.
tā nu šajā pavasarī mūsu visu ausīm priekšā tika stādīts grupas trešais albums. albums, kurā yeah yeah yeahs ir vairāk pievērsušies popmūzikai un šajā gadījumā tas nenozīmē pilnīgi neko sliktu. tas nozīmē tikai to, ka yeah yeah yeahs ir uzlabojuši un padarījuši daudzveidīgāku savu skanējumu. tā visticamāk arī ir bijusi vispareizākā lieta, ko darīt, jo mūžīgi jau nevar spēlēt vienu un to pašu. vienīgais gabals, kas man albumā liekas nedaudz samocīts ir pirmais singls zero, tomēr to atsver pārējie, īpaši balāde hysteric, kas man personīg atgādina viņu pagaidām lielāko hitu maps.
kopumā šķiet, ka šis albums būs daudzos top gada top 10 albumu sarakstos, ja vien mūs turpmāka gada laikā negaida daudz patīkamu pārsteigumu…

mystyrys yrs

vakar vakarā nejauši(vai jauši) sanāca nokļūt LMA Studentu klubā, kur pēc pailgas klusēšanas koncertu sniedza viens no interesantākajiem Latvijas mūzīķiem – Goran Gora. koncerta programmiņā bija skaidri un gaiši uzrakstīts, ka koncertā būs dzirdami labākie no vecajiem skaņdarbiem un ieskats topošā albuma mystyrys yrs materiālā. tā kā programmiņas otrajā pusē bija precīzi nodrukāts viss koncerta dziesmu saraksts, tad uzreiz jau varēja gaidīt, ka tiks sākts ar diviem jauniem gabaliem.
ar nelielu nokavēšanos un vēl dažām ķibelēm mūziķi bija uzkāpuši uz skatuves un koncerts varēja sākties. pirmais gabals ar nosaukumu the list patiešām nebija tas, ko biju gaidījis. tas bija kaut kas vēl labāks. metalofons, dažādi efekti un sapņains dziedājums radīja interesantu atmosfēru, kas pacēla kaut kur augstāk un turēja tur visa koncerta garumā. arī otrais no jaunajiem gabaliem all the wonders bija ar līdzīgu noskaņu un vēl vairāk nostiprināja pārliecību par to, ka jaunajā albumā ir gaidāms, kas ļoti interesants. šiem diviem sekoja jau zināmie fools in love un, kā izteicās pats mākslinieks: “skumjākā dziesma uz pasaules”, the girl in the backseat, kas sevi pierādīja kā pārbaudītas vērtības. pēc šiem diviem, ar interesantu spēlēšanos ar ģitāras efektiem, uzreiz tika pāriets pie jauna gabala hard case heart break, kam savukārt sekoja we had to learn no pirmā albuma, nedaudz pārveidotā(uzlabotā?) versijā, salīdzinot ar ierakstu, un vēl viena jauna dziesma know, kas pārsteidza ar ļoti interesantu ritma sekciju – tā atgādināja kaut ko no agrīnas house mūzikas, tikai izpildīta dzīvajā. pēc tā tika paņemta īsa pīppauze, lai ļautu mūziķiem nedaudz ievilkt elpu.
pēc pauzes koncerts tika atsāks ar jaunu dziesmu, kas, man šķiet, varētu būt šī albuma swim robert, swim, vismaz noskaņas ziņā šīs abas dziesmas šķiet līdzīgas. pēc tā sekoja kids and figures pārsteidzoši roķīgā izpildījumā un, manuprāt, spēcīgākā jaunā albuma dziesma another birthday alone. Tālāk sekoja mans pirmā albuma favorīts two hands un poor maria, ko daudzi uzskata par pirmā albuma spēcīgāko dziesmu. pēc šiem gabaliem tikai atvienoti visi instrumenti un sekoja stāsts par nākošo dziesmu silly tunes, kurai Goran Gora meklējis viesmākslinieci un viņam solīts sadabūt el perro del mar vai Viktoriju Bergsmani vai pat Alisonu Glāsu no crystal castles, tomēr beigu beigās nekas nav sarunāts un šo dziesmu izpilda viņš viens pats.
pēc šīs dziesmas koncerts it kā beidzās un mūziķi atstāja skatuvi, tomēr pēc neilgas “atkārtot” saukšanas uz skatuves atgriezās viens pats goran gora, pajokoja par to, ka viņam šķiet interesanti, ka pat sieva sauc “atkārtot”, saskandināja ar Māru un nospēlēja slow down, pa vidam vēl visus uzjautrinot, iepīdams tajā Džeimsa Blānta you’re beautiful.
kopumā jāsaka, ka koncerts mani pozitīvi pārsteidza. pirmkārt jau ar pavadošo sastāvu, kas patiešām spēlēja ļoti interesanti – Egars Runcis darbojās ap sitamajiem instrumentiem un taustiņiem, Valters Sprūdžs spēja no basģitāras izdabūt ļoti interesantas skaņas un skatuves stūrī bija notupies Kaspars Ansons, kurš paralēli ģitāras spēlēšanai darbojās ar palielu skaitu pedāļu, efektu veidotāju un vēl sazin ko. arī pats Goran Gora bija aprīkots ar diviem mikrofoniem, viena no kuriem skaņa ik pa laikam tika samplēta un apstrādāta ar efektiem. pārsteidza arī jaunā albuma muzikālais virziens, kurš šoreiz ir krietni vairāk pakļauts dažādiem eksperimentiem. šķiet, ka Goran Gora ir sapratis, ka tādu čaļu ar ģitāru, kā viņš, ir papilnam un lai izsistos ir jārada kas interesantāks. kopumā šķiet, ka vasarā mūs gaida ellīgi labs albums. jācer tik, ka izdosies to iebīdīt pareizajiem cilvēkiem un tad jau viss var notikt…

pa vienam vien

man te sagribējās padalīties ar šobrīd man aktuāliem skaņdarbiem, no albumiem, kuri vēl nav iznakuši un tuvākās nedēļas laikā arī netaisās to darīt. vai arī kvalitātes ziņā atpaliek no šiem atsevišķajiem skaņdarbiem un tāpēc nav pieminēšanas vērti.
the dead weather – hang you from the heavens
the dead weather ir ļoti interesanta apvienība. tajā dzied Alison Mosshart no the kills, bungas spēlē Jack White no krutākās grupas pasaulē – the white stripes – savukārt ģitāru un basu spēlēt pieaicināti čaļi no, attiecīgi, queens of the stone age un Džeka blakusprojekta the raconteurs. pagaidām apritē ir palaists šis te gabals, kā arī Garija Ņūmena are friends electric? kavers, tomēr tiek solīts vesels albums. grupas skanējumā ir pietiekami daudz jūtams visām iepriekš minētajām grupām raksturīgais raupjums un, patiesību sakot, klausoties šo gabalu, rodas doma par to, kāpēc viņiem nebija ienācis prātā apvienoties jau agrāk. man personīgi liekas, ka šis ir sākums kaut kam lielām, kas kārtīgi sapurinās mūzikas pasauli un par ko runās vēl ilgi un dikti.
youtube

kero one – when the sunshine comes
kero one ir korejiešu izcelsmes mc no saulainās Kalifornijas. savā mūzikā pievēršās tai hiphopa daļai, kas šobrīd diemžēl nav īpaši populāra, proti, veido mūziku daudz ietekmējoties no džezīgiem ritmiem. šajā gabalā sadarboties aicinājis vokālistu Ben Westbeech, kura balss apmēram gadu atpakāl bija dzirdama daudzās radiostacijās, tobrīd aktuālajā kraak&smaak gabalā squeeze me. rezultātā sanācis pozitīvs ieraksts, kurš labi iederas šobrīd valdošajā pavasarīgajā laikā.
http://www.myspace.com/keroone

just jack – embers
jāatzīst, ka šo čali jau biju nedaudz aizmirsis. pirms pāris gadiem diezgan daudz drillēju viņa breaktrough singlu stars in their eyes un, tā kā viņa albums overtones sasniedza otro vietu UK topā, likās, ka just jack gaida spoža nākotne. tomēr, lai gan arī sekojošie singli bija neslikti, tie neguva gaidītos panākumus un likās, ka viņs tāds one hit wonder vien paliks. taču viņš cenšas pierādīt pretējo, tāpēc pēc 2 gadiem ir gatavs jauns albums un šis ir pirmais singls no tā. man personīgi šķiet perfekti nostrādāts.
youtube

Calvin Harris – i’m not alone
skotu superproducents ar spilgto imidžu ir atpakaļ! starp šo un iepriekšējo albūmu paspējis paproducēt vairāku ievērojamu mākslinieku hitus un uztaisīt kaudzīti remiksu, Kalvins ir gatavs atgriezties ar jaunu albumu, kura nosaukums un dziesmu saraksts vēl nav zināms. toties ir izlaists pirmais singls i’m not alone, kas skan nu ļoti interesanti. ja iepriekšējā albūmā i created disco Kalvins centās atdzīvināt 80ito gadu disko(kas viņam veiksmīgi arī izdevās), tad jaunajā, kā izskatās, viņš nolēmis pievērsties 90ito gadu trance atdzīvināšanai, tai pat laikā pieliekot tam klāt kaut ko savu, lai neskanētu garlaicīgi. šis jau šobrīd tiek aktīvi tiek drillēts radiostacijās un pārtijos visapkārt pasaulei un domājams, ka popularitāte vēl augs.
youtube

Dan Black – alone
šo čali mūzikas kritiķi ierindoja augstā vietā bbc sound of 2009 aptaujā un tagad viņš cenšas sasniegt sev paredzētos panākumus. vēl pirms iekļūšanas šajā aptaujā viņs jau paspēja sacelt troksni ierakstot lielisku notorious b.i.g. gabala hypnotize kaveru. pirms tam dziedājis grupā the servant, aizgājis un uzsācis solokarjeru, pievēršoties elektronikai un šobrīd aktuālajam indie pop. redzēsim, vai viņam izdosies sasniegt prognozētos panākumus. katrā ziņā potenciāls to izdarīt viņam ir.
http://www.myspace.com/danblacksound

frankmusik – better off as two
vēl viens čalis no bbc sound of 2009 aptaujas. sākotnēji ievērību guvis remiksējot citu gabalus, galu galā izlēmis kaut ko uzveidot arī pats. lipīgas melodijas, lipīgi vārdi un elektroniski aranžējumi. tas kopā padara šo gabalu totāli lipīgu un neļauj to ienīst, pat neskatoties uz to, ka būtībā tā ir salkana popsa.
youtube

Karima Francis – again
jauna, mazpazīstama britu dziesminiece, kas sākumā bijusi bundziniece grupā un tikai pēc tam sākusi dziedāt. būtība viņas mūzika nav absolūti nekas jauns – to visu var dzirdēt no Treisijas Čepmenas līdz Alanisai Morisetei, līdz Laurai Marlingai. tomēr viņas balsī ir kaut kas tāds, kas neļauj to tik viegli aizmirst.
http://www.myspace.com/karimafrancis

Yael Naim – far far
ebreju-franču izcelsmes dziesminiece, kura popularitāti ieguva pēc tam, kad gadu atpakaļ viņas dziesmu new soul bija izdzirdējis pats Stīvs Džobss un personīgi izvēlējies to macbook air reklāmai. šis te ir trešais singls no tā paša albuma, kurā bija iekļauts arī new soul. brīnišķīga dziesma ar skaistu tekstu. iesaku klausīties gan priecīgos, gan skumjos brīžos.
youtube

hellou vōrld ū tē tē

tātad es te rakstīšu un jūs tur neko nevarat padarīt.
pirmajā ierakstā ir vēlme parunāt par 3 šogad pēdējā laikā iznākušiem visnotaļ labiem albumiem, kuri pagaidām nav ieguvuši pelnīto uzmanību, no grupām, kuras pagaidām vēl nav guvušas pārāk lielu uzmanību.
#1: kā pirmo stādu priekšā īru grupas fight like apes veikumu fight like apes and the mistery of golden medallion, kas izdots pagājušā gada 26. septembrī uz model citizen records. grupas stilu varētu raksturot kā pankroka, indie un ārtroka savienojumu ar asprātīgiem dziesmu tekstiem un nosaukumiem(piemēram “digifucker” vai “snore, bore, whore”). kā arī ar enerģisku solisti priekšgalā, kura man personīgi nedaudz atgādina Karen O yeah yeah yeahs pirmajā albumā. tieši enerģija, manuprāt, ir šīs grupas lielākā priekšrocība. soliste dziesmās ārdās ne pa jokam un arī pārējie grupas locekļi neatpaliek, liekot kratīt kāju līdzi viņu ritmiem un pancīgajam vokālam. galarezultātā no tā visa sanāk neslikts, omu uzlabojošs albums labākajās žanra tradīcijās. protams, ir kur piestrādāt, tomēr potenciāls šai grupai ir, tikai jāspēj to pareizi izmantot, cerībā, ka līdz nakamā albuma izdošanas brīdim šada tipa grupas jau nebūs visiem apnikušas.

#2: grupas pale young gentlemen otrais albums black forest(tra la la), kas izdots pagājušā gada nogalē, ierakstu kompānijas science of sound paspārnē. ja ir vēlme vilkt paralēles ar citām grupām, tad šeit var saklausīt kaut ko gan no arcade fire, gan no beirut, gan no citām indie grupām. tomēr nešķiet, ka pale young gentlemen cenšas kādu kopēt – viņi vienkārši spēlē to, kas viņiem patīk un padodas. un jāsaka, ka padodas diezgan labi. trīs puišus ar ģitārām, bungām un klavierēm eleganti papildina divas meitenes, kas spēlē, attiecīgi, čellu un vijoli, kopā radot patiešām patīkamu mūziku. protams, ne jau album of the year līmenī, tomēr tik un tā ir vērts veltīt viņiem kādu daļu savas uzmanības. patiesībā, manu uzmanību šī grupa vispirms piesaistīja nevis ar šo albumu, bet gan ar kādai izlasei ierakstītu ļoti asprātīgu m.i.a. – paper planes kaveru, ko viņi arī laipni piedāvā lejupielādēt savā mājaslapā:
http://www.paleyounggentlemen.com/Paper_Planes.mp3
#3: pēdējais šajā rakstā apspriestais albums ir Jaunzēlandes grupas cut off your hands debijas albums you and i, ko izdevusi ierakstu kompānija universal. puiši gan jau divus gadus kā vairs nedzīvo Jaunzēlandē, bet gan Londonā, kur viņus savā aizgādībā ņēmis bijušais suede ģitārists Bernards Batlers, kam savas producenta karjeras laikā izdevies pielikt roku ne vienam vien veiksmīgam ierakstam. albumā dzirdams viss, kam jābūt kārtīgā indie roka albumā – lipīgas melodijas, episki gabali, lēnas balādes un kustinoši deju grīdu grāvēji. tā ir formula, kas izstrādājusies jau the cure laikos un ko pēc tam vairāk vai mazāk veiksmīgi lietojušas neskaitāmas grupas. tomēr pats dīvainākais ir tas, ka kopumā šis albums nav nemaz tik slikts. tikai jācenšas to neklausīties pārāk bieži, pretējā gadījumā pastāv risks, ka pēc kāda laika apniks. tiesa gan, atsevišķas dziesmas ir pelnījušas arī vairāk par tikai pāris atskaņojumiem klausītāju skandās un austiņās. ja tic manam last.fm, tad man, kaut kā pavisam nemanot, sakrājies jau paliels skaits. kopumā jāsaka, ka cut off your hands nav ne ar ko labāki un noteikti arī ne sliktāki par neskaitāmām citām līdzīgām grupam. ja uz šo albumu neliek pārāk lielas cerības, tas var izrādīties arī tīri baudāms.