hysteric

šoreiz par yeah yeah yeahs jaunāko veikumu it’s blitz. man patiesībā pašam jāatzīst, ka neesmu yeah yeah yeahs mūzikas piekritējs jau no seniem laikiem. patiesībā šo grupu esmu zinājis jau sen, kaut ko no tās dzirdējis arī, tomēr nebiju tā kārtīgi ieklausījies tās mūzikā. tomēr sagadījās tā, ka tieši pirms jaunā albuma iznākšanas beidzot sāku pastiprināti klausīties tās pirmo albumu materiālu un pēc tā jauno albumu sāku gaidīt diezgan dedzīgi. tā nu arī šopavasar esam sagaidījuši grupas jauno, pēc skaita trešo albumu it’s blitz par kuru gribu uzrakstīt jau kādu mēnesi, bet visu laiku pietrūcis laika/iedvesmas/vēl kaut kā. tomēr iespējams pat, ka tā ir labāk, jo tagad, kad albums jau ilgāku laiku ir ticis diezgan daudz klausīts, ir palicis vēl skaidrāks tas, ko par šo albumu domāt. un jāsaka, ka es es neatšķiršos no lielākās daļas – manuprāt par šo albumu vajag domāt pārsvarā(vai pat tikai) labu.
tomēr iesākumā par to, kā paši yeah yeah yeahs ir tikuši līdz šim te albumam. līdz šim te veikumam, grupas kontā bija jau divi albumi un trīs EP astoņos pastāvēšanas gados. sākuši spēlēt desmitgades sākumā(un iespējams vēl šobrīd) aktuālā garage rock revival viļņa laikā, puiši un meitene drīz vien attapās blakus tādiem smagsvariem kā the white stripes un the strokes. manuprāt viens no galvenajiem grupas panākumu iemesliem bija tieši harizmātiskā un trakulīgā dziedātājā Karen O, kurai bieži vien izdodas piedot papildus uguni grupas koncertiem(līdzīgi kā šajā video). līdz ar to grupas pirmais albums fever to tell tieši tā arī skanēja – indie rock ar manāmām garage rock un pancīgām iezīmēm. jāatzīmē, ka jau no paša sākuma grupai tuvu stāvējuši ir citas Ņujorkas grupas tv on the radio dalībnieki, kuras dalībnieks un superproducents Dave Sitek ir producējis gan grupas pirmo, gan svaigāko albumu. savā otrajā albumā show your bones grupa uzsāka kursu uz attālināšanos no jau minēta garage rock revival, nedaudz vairāk pievēršoties dažādiem eksperimentiem un, manuprāt, arī ieliekot pamatu jaunākajam it’s blitz.
tā nu šajā pavasarī mūsu visu ausīm priekšā tika stādīts grupas trešais albums. albums, kurā yeah yeah yeahs ir vairāk pievērsušies popmūzikai un šajā gadījumā tas nenozīmē pilnīgi neko sliktu. tas nozīmē tikai to, ka yeah yeah yeahs ir uzlabojuši un padarījuši daudzveidīgāku savu skanējumu. tā visticamāk arī ir bijusi vispareizākā lieta, ko darīt, jo mūžīgi jau nevar spēlēt vienu un to pašu. vienīgais gabals, kas man albumā liekas nedaudz samocīts ir pirmais singls zero, tomēr to atsver pārējie, īpaši balāde hysteric, kas man personīg atgādina viņu pagaidām lielāko hitu maps.
kopumā šķiet, ka šis albums būs daudzos top gada top 10 albumu sarakstos, ja vien mūs turpmāka gada laikā negaida daudz patīkamu pārsteigumu…

Leave a comment

Filed under Uncategorized

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s