Maija skaņas: daļa nr. 1

Tāpat kā daudzus citus, arī manu prātu jūnijā ir pārņemis lielais futbols, tomēr tam pa vidu nebūt neesmu aizmirsis arī par mūziku. Tāpēc ir tapis kārtējais rakstu trijnieks par iepriekšējā mēneša interesantākajiem muzikālajiem prieciņiem, kuru piedāvāju arī jūsu uzmanībai.

Passion Pit – Take a Walk

Viens no pēdējās piecgades spilgtākajiem debijas albumiem indie mūzikā ir bijis Ņujorkas projekta Passion Pit pirmais albums Manners. Uz tā turpinājumu grupa saviem faniem ir likusi gaidīt veselus trīs gadus, tomēr šovasar tam beidzot tiks pielikts punkts, jo jūlijā tiks izlaists Passion Pit otrais albums Gossamer.
Tā pirmais priekšvēstnesis Take a Walk grupas līdzšinējiem cienītājiem, šķiet, vilties neliks. Take a Walk lielā mērā skan visai līdzīgi debijas albuma Manners materiālam, ja neskaita to, ka Passion Pit līderis Michael Angelakos šajā dziesmā tikpat kā vispār vairs nedzied falsetā, kas bija viena no Manners raksturīgākajām iezīmēm. Tai pat laikā var just, ka Passion Pit skanējums ir palicis nobriedušāks un, jā – arī nedaudz nopulētāks.
Nedomāju, ka tas ir darīts ar nolūku, tomēr šķiet, ka šī nelielā transformācija (protams, nevar spriest par albumu pēc vienas dziesmas) sagādās grupai arī kaudzīti jaunu klausītāju un šādu tādu uzmanību no mainstream mediju puses (kas mūsdienās nozīmē dziesmas izmantošanu reklāmās, filmās un seriālos). Tai pat laikā Gossamer visticamāk neliks no grupas novērsties arī tās līdzšinējiem cienītājiem.

Baauer – Harlem Shake

Jaunā Bruklinas producenta Baauer pirmais singls Harlem Shake ir apbrīnojami spēcīgs ballīšu gabals, kuram uzmanību pievērsuši jau daudzi no pasaules populārākajiem deju grīdu kustinātājiem. Tas ir ļoti prasmīgi veidots hiphopa un elektroniskās mūzikas sajaukums, papildināts ar lauvu rūcieniem un aicinājumiem “Do the Harlem Shake”.
Īsumā – gabals, pie kura youtube video komentāriem droši vien ir lasāms, ka tas varētu dejas ritmā iekustināt pat mironi vai dziļi Norvēģijas mežos mītošu nacistu zombiju armiju. Un kurš gan cits šo kontrolēto ārprātu varētu izdot, ja ne deju mūzikas pelēkais kardināls Diplo uz sava Mad Decent leibla.
Ticiet maniem vārdiem, kad saku – Harlem Shake ir lielas iespējas kļūt par šī gada Pon De Floor.

The Gaslight Anthem – 45

45 ir pirmais singls no gaidāmā albuma Handwritten. To šovasar gatavojas izdot amerikāņu rokgrupa The Gaslight Anthem, kuru skanējums ir kā savdabīgs viduspunkts starp pankroku, folkmūziku un Americana.
Viņu 2009. gadā izdotais albums The ’59 Sound ieguva ļoti lielu kritiķu atzinību abās Atlantijas okeāna pusēs, garantējot viņiem vietu pasaules lielākajos mūzikas festivālos, kā arī iespēju uzstāties kopā ar Brūsu Springstīnu, kas ir viens no lielākajiem The Gaslight Anthem mūzikas ietekmētājiem. Tam sekojošais albums American Slang nebūt nebija sliktāks, tomēr tajā viņi, manuprāt, bija nedaudz atstājuši novārtā savas pankroka saknes, “festivālu himnu” vietā pievēršoties nedaudz mierīgākam, klasiskākam skanējumam.
Savukārt, spriežot pēc tā, kā skan 45, savā ceturtajā albumā The Gaslight Anthem gatavojas atgriezties pie The ’59 Sound iesāktā, jo 45 ļoti labi iederētos arī starp šī albuma dziesmām. The Gaslight Anthem ir nedaudz palielinājuši savu spēlēšanas tempu un atgriezušies pie savām pankroka saknēm, atsaucot atmiņā to skanējumu, kas pirms trīs gadiem viņus izcēla slavas saulītē, un tā vien šķiet, ka The Gaslight Anthem jaunā albuma panākumi varētu pārsist iepriekšējos. Īsumā – 45 ir lieliska rokdziesma grupas labākajās tradīcijās, kas šķiet kā radīta vasaras festivāliem.

Turpinājums sekos!

Leave a comment

Filed under Mēneša Skaņas, Uncategorized

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s