Maija skaņas: daļa nr. 2

Churches – Lies

Glāsgovas trio Churches jau pašā savā darbības sākumā ir spējuši piesaistīt sev visai lielu uzmanību, par spīti tam, ka šobrīd oficiāli ir pieejama viena viņu dziesma, savukārt viņu pirmais koncerts ir plānots tikai jūlijā. Ļoti iespējams gan, ka savu lomu tajā nospēlējis tas, ka grupas dalībnieki ir ar palielu iepriekšējo pieredzi mūzikas industrijā – visi trīs grupas dalībnieki ir iepriekš darbojušies vai turpina darboties citās grupās, no kurām pazīstamākās ir The Twilight Sad un Aereogramme.
Tiesa gan, Churches skanējums ne tuvu nav līdzīgs ne The Twilight Sad tumšajam, emocionālajam indīrokam, ne Aereogramme spēlētajam post-rokam. Churches spēlē spilgtu, dzīvelīgu indie pop ar elektronikas pieskaņu. Liela nozīme ir arī grupas dalībnieces Lauren Mayberry nedaudz griezīgajam vokālam, kas grupas elektroniskajiem pavadījumiem piešķir rokmūzikai raksturīgu noskaņu.
Atliek tikai gaidīt, ko Churches mums piedāvās nākotnē, bet Lies jau šobrīd liek domāt, ka šī varētu būt viena no gada spilgtākajām debijām.
http://soundcloud.com/churchestheband/lies-mix-5-m

The Vaccines – No Hope

Šī gada Positivus festivāla viesi The Vaccines, kuri dzimtajā Lielbritānijā ir pasludināti par ģitārmūzikas jaunajiem (kārtējiem?) glābējiem, šobrīd var baudīt pirms gada izdotā debijas albuma What Did You Expect from the Vaccines? visai lielos panākumus. Tomēr viņi ir nolēmuši lieki laiku nevilkt un jau septembrī gatavojas laist klajā savu otro albumu The Vaccines Come of Age. Kā pirmo tā singlu, tieši laikā uz festivālu sezonu, vakcīnas mums piedāvā No Hope.
Muzikāli vakcīnu jaunā dziesma daudz neatšķiras no viņu debijas albuma materiāla, vienīgi tajā varbūt ir mazāk tā panciskā infantīlisma (un tas nav domāts sliktā nozīmē), kas lielā daudzumā bija saklausāms Wreckin’ Bar (Ra Ra Ra) un Norgaard, līdz ar to No Hope ir klasiskās britu indīroka tradīcijās ieturēta dziesma. Tāpat kā debijas albuma dziesmās, arī šeit grupas līderis Justin Young dziesmas tekstā īpaši nav centies slēpties aiz metaforām (Nørgaard bez kautrēšanās tika nosaukta tās galvenās varones – modeles Amanda Nørgaard – vārdā), sakot to, kas uz mēles. Ja debijas albuma teksti pārsvarā bija par attiecību veiksmēm un neveiksmēm, tad No Hope apdzied bezcerības sajūtu, ko ik pa brīdim mēdz izjust liela daļa manas paaudzes (un gan jau arī iepriekšējo) pārstāvju. Laikam jau arī tāpēc jauno albumu viņi ir nosaukuši par “Vakcīnu Pieaugšanu”.

Azealia Banks – Jumanji

Pēc tam, kad viņas singls 212 iecēla Ņujorkas hiphopa dīvu Azealia Banks aktuālākās jaunās zvaigznes statusā, viņai pavērās liels skaits jaunu iespēju, kuras viņa arī nekautrējās izmantot. Šī gada sākumā viņa nomainīja savu menedžmentu un atcēla arī daļu savas tūres, lai no jauna ierakstītu pirms tam jau pabeigtu materiālu, līdz ar to arī aizkavējot sava EP iznākšanu. Tomēr ilgi uz to nebija jagaida, jo maijā nāca klajā viņas EP ar nosaukumu 1991, savukārt septembrī gaidāms viņas debijas albums Broke With Expensive Taste. Tam pa vidu šovasar varam sagaidīt arī viņas miksteipu Fantasea, kurā būs atrodama arī maijā prezentētā dziesma Jumanji.
Viena no Azealia Banks sākotnēji raksturīgajām iezīmēm bija tas, ka hiphopa producentu vietā viņa sadarbojās ar elektroniskās mūzikas producentiem – 212 klipā bija redzami Lunice un Jacques Greene, savukārt 1991 gandrīz pilnībā producēja Machinedrum. Savā debijas albumā viņa no tā būs atkāpusies, lai gan arī tajā viņa sadarbojas nevis ar hiphopam ierastajiem vārdiem, bet gan ar indie superproducentu Paul Epworth.
Tomēr šķiet, ka vismaz Fantasea dzirdamajā materialā Azealia Banks būs saglabājusies tendence sadarboties ar elektroniskās mūzikas producentiem, jo Jumanji ir producējuši Hudson Mohawke (bez kura pieminēšanas neiztieku jau trešājā Mēneša Skaņu rakstā) un Nick Hook. Abi šie producenti ir radījuši deju grīdai piemērotu gabalu, kas balstīts uz hiphopa un deju mūzikas ritmu sajaukumu un piepildīts ar sintezatoriem un steel pan perkusijām. Savukār pati Benksas jaunkundze ar saviem tekstiem turpina apliecināt savu “bad bitch” statusu. Dziesmas galveno tekstu var pat izprintēt un pielikt pie sienas: “REAL BITCH ALL DAY, UPTOWN, BROADWAY”.
Tas, kas mani visvairāk fascinē Azealia Banks mūzikā ir viņas spēja radīt mainstream radio draudzīgu mūziku, vienlaikus nezaudējot oriģinalitāti un kontroli pār savu muzikālo virzienu, kas mūsdienās šķiet gandrīz vai neiespējami. Tāpēc es ar nepacietību gaidu viņas debijas albumu un iesaku to darīt arī tiem, kas vēl nav pievērsušies viņas mūzikai.

Turpinājums sekos!

1 Comment

Filed under Mēneša Skaņas, Uncategorized

One response to “Maija skaņas: daļa nr. 2

  1. sexīgā13

    pirmā dziesma paņem ^^

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s