2012. Gada Albumu Top 25

   Nesaprotamu iemeslu dēļ, tuvojoties gada beigām, arī es izjutu vajadzību saņemties un izveidot gada labāko mūzikas ierakstu apkopojumu. Vienubrīd gan biju atmetis tam ar roku, jo nespēju izlemt, kam būtu jābūt augstākā vietā un kam – zemākā. Tomēr, pēc ne īpaši ilgas pierunāšanas no dažu Twitter sekotāju puses, nolēmu, ka jāmēģina tam pieiet ne tik nopietni un vienkārši jāsarindo tie tā, kā konkrētajā brīdi liekas pareizi. Galu galā, mans vērtējums taču diez vai spēj ietekmēt ierakstu pārdošanas rādītājus. Līdz ar to, manam gada topam tomēr bija lemts tapt un šis ir tas brīdis, kad tas tiek piedāvāts visu uzmanībai.

   Iepriekšējās dienās jau varējāt lasīt manu gada EP topu, kā arī albumu topa pirmo daļu, savukārt šodien esmu gatavs likt punktu ar gada labāko albumu Top 25. Par katru no 25 manā vērtējumā labākajiem albumiem esmu pacenties arī uzrakstīt kādu rindiņu, lai pamatotu to atrašanos topā.

   Pie albumiem ir pievienotas arī saites no dažādām interneta vietnēm, kurās iespējams atrast pilnu albuma strīmu vai atsevišķos gadījumos, kad mākslinieks ir bijis dāsns, arī lejupielādēt albumu par brīvu.

   Nobeigumā vēlos piebilst, ka esat laipni aicināti komentāros izteikt savu viedokli par topu, tajā esošajiem albumiem un citiem gada spilgtākajiem ierakstiem.

   P.S. Šis tops, tāpat kā jebkurš cits mēģinājums novērtēt mākslu, ir absolūti subjektīvs, un, ja es to veidotu kādā citā brīdī, ļoti iespējams, ka arī galējais izvietojums būtu atšķirīgs.

25. Sleigh Bells – Reign Of Terror

Sleigh Bells ar otro albumu turpina savu sejas šķaidošo uzvaras gājienu arī 2012. gadā, savā mūzikā sajaucot šķietami nesavienojamas lietas. Viņu enerģiskais hiphopa, popmūzikas un hārdroka savienojums ir piepildīts ar intensitāti, kurai pielīdzināties var reti kura mūsdienu grupa vai izpildītājs.
Spilgtākie gabali: Crush, Demons, Comeback Kid
Resursi internetā: New York Times
24. Four Tet – Pink

Daļa no šī albuma tikusi izdota jau agrāk, vairāku singlu veidolā, kas nedaudz traucē skatīties uz Pink kā pilnvērtīgu Four Tet albumu, tomēr tas nav tik svarīgi, jo šis albums ir pilns ar spilgtiem skaņdarbiem. Mainoties laikiem un tendencēm, Four Tet spēja radīt lielisku mūziku nekur nav pazudusi, līdz ar to, Pink ir kārtējais ieraksts, kas apliecina, ka Kīrans Hebdens ir viens no gaišākajiem prātiem elektroniskajā mūzikā un, iespējams, arī mūsdienu mūzikā kopumā.
Spilgtākie gabali: Jupiters, 128 Harps, Locked
Resursi internetā: sublvl
23. Jens Lekman – I Know What Love Isn’t

Ja savā pagājuša gada EP An Argument With Myself šis zviedru dziesminieks bija pievērsies nedaudz jautrākiem ritmiem ar nelielu afrobeat pieskaņu, savā trešajā studijas albumā viņš ir atgriezies pie vienkāršajām, vienlaikus cukursaldajām un melanholiskajām dziesmām, ar ko viņš bija pazīstams iepriekš. Tomēr viena lieta paliek nemainīga visos viņa ierakstos – tie ir asprātīgie un trāpīgie dziesmu teksti. Ar to palīdzību viņš liek skumjām izklausīties priecīgi un priekam izklausīties nedaudz nožēlojami, un tas arī ir tas, kas padara viņa mūziku īpašu.
Spilgtākie gabali: She Just Don’t Want To Be With You Anymore, I Know What Love Isn’t, Some Dandruff on Your Shoulder
Resursi internetā: Grooveshark
22. Groundislava – Feel Me

Groundislava ir dīvainis, kurš pats no tā nekaunās, un šķiet, ka tieši tas arī liek viņam izcelties. Ietekmējies no elektroniskās mūzikas un hiphopa tikpat daudz kā no videospēļu estētikas, viņš ir radījis albumu, kura noskaņas lēkā no mierīgām pārdomām līdz sviedrainai ballītei pamestā noliktavā. Feel Me, iespējams, daudzu uzmanībai šogad paslīdējis garām, bet man nav šaubu par to, ka tas ir viens no gada interesantākajiem elektroniskās mūzikas albumiem.
Spilgtākie gabali: Suicide Mission Feat. Baths, Cool Party, Bottle Service Feat. Shlohmo
Resursi internetā: Bandcamp
21. Hot Chip – In Our Heads

Tā runā, ka vecums nenāk viens, tomēr Hot Chip savā piektajā albumā izklausās tikpat gatavi uzspridzināt pasaules deju grīdas un festivālus kā jebkad iepriekš. Turklāt lielākajā daļā albuma viņi skan gandrīz tieši tāpat kā 2006. gadā, vienlaikus neradot sajūtu, ka šis albums skan apnicīgi vai ka tas viss ir dzirdēts jau iepriekš. Šobrīd patiešām liekas, ka Hot Chip man neapniks nekad.
Spilgtākie gabali: Flutes, Night and Day, Motion Sickness
Resursi internetā: The Guardian
20. Cloud Nothings – Attack On Memory

Cloud Nothings no iepriekšējā albumā dzirdamā skumji priecīgā lo-fi pankroka šajā albumā ir pievērsušies krietni dusmīgākam skanējumam ar spilgtāk pamanāmām grunge ietekmēm. Pretēji lielākās daļas mūzikas apskatnieku viedoklim, kuri šo nodēvējuši par grupas labāko albumu, es uzskatu, ka grupas iepriekšējais albums tomēr bija krietni labāks (tas bija viens no maniem mīļākajiem 2011. gada ierakstiem). Tomēr arī Attack On Memory, manuprāt, ir pietiekami lielisks, lai to ierindotu gada albumu topa divdesmitajā vietā.
Spilgtākie gabali: Stay Useless, Fall In, Cut You
Resursi internetā: Drowned in Sound
19. Purity Ring – Shrines

Groteski teksti, cukursaldi vokāli, masīvi bīti un gaisīgas sintezatoru skaņas. Šķiet, ka šo elementu sajaukums nekad nevarētu strādāt, tomēr Purity Ring kaut kādā veidā izdodas to panākt, tieši ar šo elementu kontrastu un savstarpējo mijiedarbību padarot savu mūziku interesantu. Shrines nedaudz kaitē tas, ka liela daļa albuma dziesmu ir bijušas pieejamas jau labu laiku atpakaļ (dažas pat pirms pusotra gada), tomēr, ja uz to piever acis, šis indie, hiphopa, elektronikas un popmūzikas sajaukums ir viens no gada interesantākajiem debijas albumiem.
Spilgtākie gabali: Fineshrine, Ungirthed, Shuck
Resursi internetā: exclaim.ca
18. One Little Plane – Into The Trees

Šis ir viens no gada nenovērtētākajiem albumiem, kurš neieguva tādu uzmanību, kādu būtu pelnījis, pat par spīti tam, ka to producējis jau iepriekš minētais Four Tet. Lai gan folkmūzika noteikti nav tas lauciņš, kurā ierasts dzirdēt viņu darbojamies, Four Tet rokraksts šajā albumā ir labi pamanāms. Viņa viegli elektroniskie aranžējumi kopā ar Ketrinas Baintas ģitāras skaņām un samtaino balsi rada ļoti patīkamu skanējumu, kas liek man nosaukt Into The Trees par vienu no gada labākajiem ierakstiem singer-songwriter lauciņā.
Spilgtākie gabali: If You Ask, Nothing Has Changed, Bloom
Resursi internetā: Bleep.com
17. The Cast Of Cheers – Family

Šis ir vēl viens nenovērtēts albums, kurš varētu būt paskrējis garām daudzu uzmanībai (tomēr vismaz piesaistījis vairāk uzmanības nekā viņu debijas albums). Šo īru puišu spēlētais indie ar math rock pieskaņu atgādina Foals un Klaxons, tikai nedaudz dusmīgākus un nedaudz vairāk iereibušus. Varbūt arī viņu mūzika nav ievērojama ar ārkārtīgu oriģinalitāti (ja neskaita ritma sekciju), bet tā ir sasodīti aizraujoša.
Spilgtākie gabali: Animals, They Call It a Race, Family
Resursi internetā: Drowned in Sound
16. Captain Murphy – Duality

Visai interesanta ir situācija ar hiphopa ierakstiem manā gada topā – tajā nav neviena albuma (Kendrick Lamar palika uzreiz aiz strīpas), bet ir vairāki miksteipi. Viens no šiem miksteipiem ir debijas ieraksts no Captain Murphy, aiz kura sākotnēji slēptās identitātes stāv elektroniskās mūzikas superproducents Flying Lotus. Viņš šogad ir paspējs ne tikai izdot jaunu albumu (pie tā mēs, iespējams, vēl atgriezīsimies), bet arī ierakstīt veselu miksteipu kā reperis. Agrāk intervijās viņš ir izteicies, ka dažbrīd jūtas kā melnā avs hiphopa sabiedrībā, kas, iespējams, arī kalpojis par iemeslu šis solim. Jebkurā gadījumā, nesaprotu, kāpēc viņš to nav darījis jau agrāk, jo Duality pilnīgi noteikti ir viens no interesantākajiem ierakstiem, kas pēdējo gadu laikā dzirdēts hiphopā.
Spilgtākie gabali: Shake Weight, The Killing Joke, Between Friends Feat. Earl Sweatshirt
Resursi internetā: oficiālā mājaslapa (lejupielāde)
15. Passion Pit – Gossamer

Skanējuma ziņā Gossamer daudz neatšķiras no Passion Pit debijas albuma Manners – tas ir tikpat bezrūpīgs, priecīgs un uzmundrinošs albums kā iepriekšējais grupas veikums. Tomēr aiz lipīgajām melodijām Maikls Angelakoss šoreiz paslēpis krietni nopietnākus un atklātākus tekstus par attiecībām, ekonomisko krīzi, iekšējiem dēmoniem un citām mūsdienu dzīves problēmām. Šķiet, ka Gossamer ir ieraksts, kurā Passion Pit skan patiešām nobrieduši, un atliek tikai cerēt, ka grupas līdera problēmas ar garīgo veselību pāragri nepārvilks svītru šī muzikālā projekta attīstībai.
Spilgtākie gabali: I’ll Be Alright, Love Is Greed, Constant Conversations
Resursi internetā: Grooveshark
14. Grimes – Visions

Visions pilnīgi noteikti ir viens no gada dīvainākajiem albumiem (to var saprast jau paskatoties uz tā vāciņu), bet kaut kādā veidā tam ir izdevies iegūt visai lielu popularitāti (pēc indie ierakstu mērauklas, protams), kļūstot par Grimes izlaušanās albumu. Grimes fanu pulkā tagad ir gan populāri reperi, gan vispasaules hipsteru ordas, un pat Ellija Gouldinga cenšas izklausīties pēc viņas. Liela nozīmē tajā ir Grimes neizprotami aizraujošajai harismai, bet noteikti nevar noliegt arī viņas muzikālos talantus – Visions lieliski apvieno traku deju mūziku ar popmūziku un skaņām, kas šķietami nākušas no citas planētas.
Spilgtākie gabali: Oblivion, Genesis, Visiting Statue
Resursi internetā: Grooveshark
13. Niki & The Dove – Instinct

Savā debijas albumā šis zviedru indie popa duets savij stāstus par cilvēku attiecībām ar ainām no dzīvnieku pasaules, to papildinot ar lipīgām melodijām astoņdesmito gadu stilā un elektroniskiem ritmiem. Īsumā – kārtējais kvalitatīvais skandināvu mūzikas eksportprodukts. Gandrīz katra dziesma šaja albumā varētu būt veiksmīgs radiosingls. Pie tam, iepriekš pieminētie elementi grupas mūzikā rada tādu kā apburtā meža sajūtu, un apburto mežu taču nav nemaz tik viegli pamest.
Spilgtākie gabali: Last Night, Mother Protect, Somebody
Resursi internetā: NME
12. Lucy Rose – Like I Used To

Šķiet, ka šis varētu būt gada sirdsskaidrākais albums, un mūsdienu pasaulē tas nozīmē visai daudz. Lai arī šīs albums ir pilns ar nebūt ne peļamiem tekstiem, lieliskiem aranžējumiem un aizraujošām tempu maiņām, tieši šī nesamākslotība, vienkāršība un neviltotais prieks par to, ko viņi dara, ir tas, kas padara Lūsiju Rouzu un viņas draugus Bombay Bicycle Club īpašus. Domāju, ka tie, kas vasarā vēroja viņas uzstāšanos Positivus festivālā vai ir redzējuši jebkuru citu viņas dzīvo uzstāšanos, mani ļoti labi sapratīs.
Spilgtākie gabali: Night Bus, Middle of The Bed, All I’ve Got
Resursi internetā: Grooveshark
11. Azealia Banks – Fantasea

Diemžēl apsolītās lielās lietas debijas albuma izskatā no šīs reperes/dziedātājas/modes ikonas gan varam gaidīt tikai 2013., jo tā izdošanas datums tika pārcelts no šī rudens uz nākamā gada sākumu. Tomēr, par spīti tam, vasarā izdodot jaunu miksteipu Fantasea, viņa nav ļāvusi šogad izplēnēt ažiotāžai, ko pagājušā gada nogalē sacēla debijas singls 212. Miksteipa producēšanā pārsvarā piedalījušies viņas draugi no elektroniskās mūzikas pasaules, savukārt pati galvenā varone ik pa brīdim variē starp savu vokālo dotību demonstrēšanu un sev ierasto dusmīgo repošanu. Vienreizēji enerģizējoša klausāmviela.
Spilgtākie gabali: Jumanji, Fuck Up The Fun, L8R
Resursi internetā: Datpiff (lejupielāde)
10. Jack White – Blunderbuss

Šķiet, ka vairs pat nav svarīgi, ar ko kopā viņš ieraksta savu mūziku vai kādas grupas sastāvā viņš darbojas – Džeka Vaita piedalīšanās jau garantē automātisku kvalitātes zīmi gandrīz jebkuram ierakstam. Tiem, kas līdz ar paziņojumu par White Stripes darbības izbeigšanu satraucās par to, kas notiks tālāk, Blunderbuss ir apliecinājums tam, ka nekas īsti nav mainījies. Džeks Vaits joprojām ir tas pats, viņa balss un ģitāra skan tikpat labi un gandrīz katra no šīm dziesmām lieliski iederētos arī kādā no White Stripes albūmiem.
Spilgtākie gabali: Sixteen Saltines, On and On and On, I’m Shakin’
Resursi internetā: Grooveshark
9. Crystal Castles – (III)

Skatoties objektīvi – savā trešajā albumā Crystal Castles ir izdevies pieturēties pie sev raksturīgā skanējuma, vienlaikus atklājot tajā jaunas šķautnes. Lai cik tas neliktos dīvaini, grupas lēmums atteikties no datoriem, tā vietā izmantojot analogos sintezatorus, ir izrādījies veiksmīgs un Crystal Castles, kuru mūzika dažbrīd raisa asociācijas ar 0 un 1 virtenēm, izklausās tikpat labi arī ne-digitālā formātā. Skatoties subjektīvi – šis ir pirmais viņu albums, kas man patīk no sākuma līdz beigām.
Spilgtākie gabali: Kerosene, Affection, Child I Will Hurt You
Resursi internetā: Grooveshark
8. Alt-J – An Awesome Wave

Alt-J saceltā ažiotāža, kas kulminēja ar viņu uzvaru Mercury balvas balsojumā, sadalīja mūzikas cienītājus divās daļās. Vieni apgalvo, ka kaut kas tik oriģināls un interesants britu mūzikā nav dzirdēts gadiem, otri – ka tas viss ir dzirdēts jau iepriekš un vispār, viņi ir pretenciozi un pārcenšas, mēģinot būt interesanti. Manuprāt, taisnība nav ne vieniem ne otriem, bet, noklausoties viņu debijas albumu, vismaz man ir skaidri dzirdams, ka tajā ir atrodamas lieliskas dziesmas ar interesantiem un pārdomātiem aranžējumiem. Tam klāt vēl nāk papildus punkti par sasodīti asprātīgiem tekstiem.
Spilgtākie gabali: Dissolve Me, Tessellate, Something Good
Resursi internetā: NME
7. Jessie Ware – Devotion

Šķiet, ka pēdējos gados britu mūzikas skatuve nav varējusi sūdzēties par r&b un soul dīvu trūkumu, tomēr Džesija Vēra skan atšķirīgi no parējām. Viņas mūzikā savijas šī žanra klasiskie paraugi ar mūsdienu Lielbritānijas elektroniskās mūzikas skaņām, izceļot viņu neskaitāmo citu dziedātāju starpā. Ņemot vērā viņas spēju sarakstīt prātā paliekošas dziesmas, viņas balsi, kuru grūti sajaukt ar kādu citu un viņas sievišķo šarmu, šis varētu būt sākums ļoti daudzsološai karjerai.
Spilgtākie gabali: 110%, Night Light, Wildest Moments
Resursi internetā: Grooveshark
6. Totally Enormous Extinct Dinosaurs – Trouble

Brīdī, kad likās, ka nekas interesants house mūzikā ilgāku laiku vairs nebūs gaidāms, pēkšņi uzradās dīvaina paskata čalis ar vienu no labākajiem skatuves vārdiem, kāds jebkad dzirdēts, un vienu pēc otra sāka izlaist lieliskus EP. Šogad šie EP beidzot ir pārauguši pilnā debijas albumā un T-E-E-D ir pieprasīts daudzos no lielākajiem festivāliem (viņš, starp citu, savu mūziku pilnība izpilda dzīvajā). Apvienojot klasiskas house skaņas ar mūsdienīgākiem sintezatoriem un baslīnijām, kā arī indie estētiku un savu sapņaino vokālu, T-E-E-D ir radījis vienu no gada aizraujošākajiem albumiem.
Spilgtākie gabali: Household Goods, Garden, Promises
Resursi internetā: Grooveshark
5. The XX – Coexist

The XX ar savu otro albumu, šķiet, ir centušies pierādīt to, ka mazāk ir vairāk un viņiem tas ir arī vsai labi izdevies. Jā, šogad viņi vairs neizklausās tik unikāli kā pirmajā albumā, bet šis albums ir pelnījis tikpat daudz atzinības kā pirmais. Tomēr, lai to saprastu ir nepieciešams laiks. Coexist ir vēl minimālistiskāks nekā XX un tā spēks slēpjas detaļās, kuras ne vienmēr ir iespējams pamanīt ar pirmo klausīšanās reizi. Vienā vietā tas ir ģitāras tonis, citā – baslīnija vai trīs sekužu pauze pareizajā vietā, bet, kad tas tiek saklausīts, arvien vairāk kļūst skaidrs, ka šis ir lielisks albums. Un jā, Jamie XX par producenta darbu šajā albumā ir pelnījis visas iespējamās mūzikas balvas.
Spilgtākie gabali: Missing, Fiction, Angels
Resursi internetā: Grooveshark
4. Beach House – Bloom

Šim Baltimoras duetam sākot ierakstīt jauno albumu stāvējā priekšā visai grūts pārbaduījums – pārspēt savu iepriekšējo albumu Teen Dream. Tas bija viens no kritiķu un mūzikas cienītāju mīlētākajiem 2010. gada albumiem un nonāca neskaitāmās gada labāko albumu listēs. Zinu, ka ne visi man piekritīs, bet, manuprāt, viņiem tas ir izdevies gandrīz pilnībā. Bloom līdz galam nopulē iepriekšējos albumos iesākto skanējumu, uzburot pilnīgu sapņu pasauli klausītāja iztēlē. Līdz gada labākajam albumam nedaudz pietrūka, bet esmu gatavs pasludināt šo par gada skaistāko albumu.
Spilgtākie gabali: Myth, Other People, The Hours
Resursi internetā: The Independent
3. Dirty Projectors – Swing Lo Magellan

Dirty Projectors turpina veiksmīgi mīt pa jau iemīto eksperimentālā popa taciņu arī savā jaunajā albumā. Tomēr, atšķirībā no iepriekšējā albuma Bitte Orca, kurš vietām skanēja visai tumši, Swing Lo Magellan ir silts un saulains kā jauka jūlija diena. Deiva Longstreta griezīgie vokāli un sarežģītā dziesmu uzbūve pārsteidzoši lieliski saskan ar grupas dāmu saldajām balsīm, veidojot tādu kā kontrastu starp haosu un harmoniju. Šis ir albums, kuram grūti nedungot līdz.
Spilgtākie gabali: Unto Caesar, About To Die, Impregnable Question
Resursi internetā: New York Times
2. Flying Lotus – Until The Quiet Comes

Mēs patiešām vēlreiz atgriežamies pie Flying Lotus, šoreiz ar viņa pamata projektu un tā albumu Until The Quiet Comes. Tajā Flying Lotus turpina eksperimentus elektroniskajā mūzikā, par albuma tematiku izvēloties cilvēka sapņu pasauli, ko viņš cenšas nodot arī klausītājiem. Līdzās viņam ierastajiem saraustītajiem ritmiem un grieztajiem sampliem, šajā albumā krietni vairāk ir dzirdami džeza elementi, kas tikai kārtējo reizi apliecina Flying Lotus universalitāti. Lai gan viņa mūzika vienmēr ir augsti novērtēta no kritiķu puses un cienītāju tai netrūkst, manuprāt, to, cik ģeniāls viņš ir patiesībā, mēs visi tā pa īstam sapratīsim pēc kādiem gadiem desmit.
Spilgtākie gabali: See Thru to U Feat. Erykah Badu, Getting There Feat. Niki Randa, All In
Resursi internetā: Bleep.com
1. Bat For Lashes – The Haunted Man

Uz gada labākā albuma titulu bija vairāki spēcīgi pretendenti, tomēr neviens cits albums mani šogad nav spējis aizraut tā, kā Bat For Lashes trešais albums The Haunted Man. Tomēr, kad mēģināju paskaidrot, kas tajā ir tik īpašs, es nonācu pie nelielām grūtībām. Pēc būtības The Haunted Man ir parasts indie pop albums, kura saknes sniedzas līdz pat Keitai Bušai. Tomēr tad es sapratu, cik vienkārši tas patiesībā ir – Bat For Lashes raksta lieliskas dziesmas, kurām tiek piemeklēti perfekti aranžējumi. Tas arī viss. Tas ir tas, kas atšķir talantīgu un atzīstamu mūziķi. Tāpēc, ka, patiesībā, lai arī kādi brīnumi netiktu pielietoti mūzikas veidošanā, viss kas ir vajadzīgs ir laba dziesma. Un The Haunted Man tādu ir pa pilnam.
Spilgtākie gabali: Lilies, Winter Fields, Marilyn
Resursi internetā: Grooveshark

Paldies par lasīšanu un lai 2013. gads jums visiem bagāts ar lielisku mūziku!

2 Comments

Filed under Albumi, Gada Apkopojums

2 responses to “2012. Gada Albumu Top 25

  1. Nesaprotu, kas šajā albumā ir tik unikāls. Viena dziesma beidzas, otrā jau turpinās pirmā. Varbūt teksts? Nu nez. Ieklausoties, jau pēc 5 min. rodas vēlme nošauties, lai tik nebūtu tas jādzird.
    Balss ar nenostādīta. Tā elpas ieraušana. Ja Bjorka ir garlaicīga, tad šis ir

  2. Sanita

    Ja viss tops kopumā mani nepārsteidza, lai gan bija šis tas jauns un nedzirdēts, tad pirmā vieta – nu galīgi negaidīju. Mani personīgi Bat for Lashes “nepaķēra”, bet jāatzīst, nekad neesmu viņus īpaši klausījusies. Priecē, ka tops žanriski un tematiski bagāts, bet vienmēr par mūziku var pastrīdēties tāpat kā jebkuru citu par gaumi :) Pati ar sevi strīdos par to, vai Grimes tiešām ir muzikāli baudāms, interesants ražojums, vai arī viņiem ir garīgas novirzes sliktajā šī jēdziena nozīmē. Tāpat es varētu turpināt savus jau iepriekš paustos iebildumus par Beach House Bloom, kas manās ausīs ir ok, bet nekādi nestāv blakus debijas albumam. Tāpat šogad esmu bijusi nepacietīga, tāpēc atsevišķus Tevis izceltos albumus esmu steidzīgi iešķirojusi kā garlaicīgus, paķerot tikai 1-2 dziesmas.

    Lai vai kā, nenoliedzami interesanti! Ļoti uzskatāma pakāpeniskā skaņu maiņa šogad radītajā mūzikā – arvien vairāk dominē elektronika, ja skatāmies uz mūzikas industrijas kvalitatīvo, ne kvantitatīvo pusi. Un tomēr vēl aizvien spējam novērtēt nepārproducētu vienkāršību (vai arī mazliet pārproducētu, ja tas ir The Xx :D).

    Liels paldies par lēmumu tomēr salikt gada albumus pa topa plauktiņiem, lai cik arī grūti tas reizēm nešķistu :)

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s